• A- A A+
  • Aizvadīts izbraukuma seminārs par trim Valsts Pētījumu programmas EKOSOC-LV projektiem

    Aktualizēts 03.08.2016 14:07

    27. un 28. jūlijā Daugavpilī notika Izbraukuma seminārs, kurā piedalījās pētnieki no trijiem Valsts Pētījumu programmas EKOSOC-LV projektiem:

    • 2.3. projekts „Latvijas lauku un reģionālās attīstības procesi un iespējas zināšanu ekonomikas kontekstā”;
    • 2.9.projekts „Sociālās apziņas izmaiņu ietekme uz ekosistēmas pakalpojumu ilgtspējīgu nodrošinājumu” uzdevumi ir;
    • 2.8. projekts „Kultūrvides attīstības, vides daudzveidības saglabāšanas un urbanizācijas procesi Latvijas līdzsvarotas attīstības kontekstā”.

    Kopš 2014.gada darbojas Valsts pētījumu programma 5.2.1. „Tautsaimniecības transformācija, gudra izaugsme, pārvaldība un tiesiskais ietvars valsts un sabiedrības ilgtspējīgai attīstībai –
    jaunas pieejas ilgtspējīgas zināšanu sabiedrības veidošanai
    (EKOSOC-LV)”, kuru vada LZA akadēmiķe, LLU profesore, Dr.habil.oec. Baiba Rivža. Programmā paredzēta aktuālu sabiedrības norišu izpēte ekonomikā, demogrāfijā, pārvaldē, tiesībās, reģionālajā attīstībā, vides aizsardzībā un citās jomās, īpašu uzmanību pievēršot tautsaimniecības transformācijas, inovācijas procesu un vides saglabāšanas jomām. Programmas ievaros tiek īstenoti 10 projekti, kuri pētījumu konsolidēšans nolūkos ir sadalīti 3 blokos: telpiskā attīstība, ekonomiskā attīstība un sabiedrības attīstība. Pētījumu rezultātā tiks izstrādāta Latvijas tautsaimniecības transformācijas koncepcija.

    Projekta 5.2.3 pētnieki savā darbā, balstoties uz daudziem Eiropas pētījumiem, ir identificējuši viedā reģiona pazīmes un iedalījuši tās 4 kategorijās: viedie iedzīvotāji, viedā pārvaldība, viedā ekonomika, vieda resursu izmantošana.

    Katrā reģionā esam izvēlējušies padziļinātās izpētes teritorijas. Zemgalē tās ir Vecumnieku un Iecavas novadi, Latgalē – Daugavpils un Vārkavas novads, Kurzemē padziļinātiem pētījumiem tika izvēlēti Rucavas un Alsungas novadi, kā arī izvēlēts Pāvilostas novads, kas ietver jūras krasta joslu, un ir pazīstams kā tūrisma centrs Kurzemes rietumos. Savukārt Vidzemē tiek padziļināti pētīti Kocēnu un Mazsalacas novadi.

    Visos Latvijas reģionos tika veikta aptauja “Kā rokās ir lauku dzīvotspēja?”, kurā tika aptaujāti 1293 respondenti. Aptaujas datu analizēšanai tika izmantots hierarhiju analīzes modelis un tika vērtētas četras ietekmes grupas, kuras nodrošina lauku dzīvotspēju – vietējie iedzīvotāji, vietējās pašvaldības, valsts institūcijas un Eiropas Savienības institūcijas. Šo institūciju ietekmē tika vērtēti dažādi optimālie scenāriji lauku attīstībai, no kuriem svarīgākais ir viedā pārvalde, kura ietver modernu e-vidi, augstu pašvaldības aktivitāti ES fondu un citu finanšu avotu piesaistē, kā arī augstu vēlētāju aktivitāti pašvaldībā. Tas sasaucas ar otro nozīmīgāko scenāriju – viedu iedzīvotāju esamību novados, ar to saprotot iedzīvotāju aktīvu dalību nevalstisko organizāciju sektorā, iedzīvotāju izglītotību, profesionalitāti un uzņēmību sākt savu biznesu.

    Projektā tika uzkrāta unikāla datu bāze, kurā ir apkopoti dati par visu Latvijas novadu uzņēmumu skaitu, to darbības nozarēm, apgrozījumu un darbinieku skaitu, ceļu infrastruktūru, lauksaimniecībā izmantojamo zemi un tās izmantošanu, piesaistīto ES fondu līdzekļu apjomu, vēlētāju aktivitāti un daudziem citiem rādītājiem. Balstoties uz šiem rādītājiem pētnieki ir identificējuši virkni novadu, kuros tie ir augstāki par vidējo valstī.

    Projekta 5.2.8 pētījuma mērķis ir reģionu ilgtspēju ietekmējošo faktoru noskaidrošana līdzsvarotas attīstības kontekstā. Pētnieku komanda specifiski pievērsusies tādu aspektu pētniecībai kā nemateriālais mantojums, kultūra, dabas daudzveidība un vietējā sabiedrība, kas kopumā iezīmē jaunu skatījumu uz reģionu līdzsvarotu attīstību pretēji tradicionālajām tendencēm, kas koncentrējas pamatā uz ekonomiskajiem aspektiem. Dati tika ievākti četrās padziļinātas izpētes teritorijās, izmantojot tādas metodes kā intervijas, anketēšanu, fokusgrupu diskusijas, apsekojumus dabā un tiešos novērojumus.

    Līdzšinējie pētnieku grupas novērojumi liecina, ka kultūras un dabas mantojums ir nozīmīgs priekšnosacījums vietas ilgtspējīgā attīstībā, bet svarīgi ir cilvēki un viņu motivācija iesaistīties objektu un teritoriju apsaimniekošanā. Iedzīvotāju iesaiste kultūrvides attīstības procesos pašlaik vērtējama kā nozīmīgākais resurss to lauku teritoriju attīstībā, kur apsīkusi gan ekonomiskā, gan sociālā aktivitāte. Vietas ilgtspējīga attīstība notiek lēni, jo tas prasa domāšanas veida un vērtību pārskatīšanu, dzīves filozofijas maiņu, kā arī atrast veidus, kā līdzsvarot darba un dzīves vidi.

    Pētījuma rezultāti apliecina, ka neskatoties uz to, ka izpētes teritorijas savstarpēji ir atšķirīgas, to līdzsvarotas attīstības kontekstā ir daudz kopīgu iezīmju, tāpēc secinājumi ir attiecināmi uz visu Latviju.  Nemateriālajam mantojumam, kultūrai, dabas daudzveidībai un vietējai sabiedrībai ir būtiska nozīme, tomēr valsts mērogā trūkst stratēģijas, kā šos resursus apzināti izmantot, īpaši, lai veicinātu līdzsvarotu attīstību un revitalizētu reģionus ar sarūkošu iedzīvotāju skaitu.

    Projekta 5.2.9. pētījums izvēlētajās modeļteritorijās demonstrē vietējās kopienas sociālās apziņas iezīmju, no vienas puses, un infrastruktūras, likumdošanas, demogrāfijas u.c. specifikas, no otras, sinerģiskas saspēles ietekmi uz Viedās specializācijas stratēģijas realizēšanas iespējām ĪADT. Pētījuma gaitā Vidzemes Augstskolas HESPI institūta, Liepājas Universitātes Vides pētījumu centra, Daugavpils Universitātes un  Rīgas Stradiņa Universitāte pētnieki 2015.gadā veica 248 intervijas mājsaimniecībās piecās ĪADT – Aizsargājamos ainavu apvidos  (turpmāk – AAA) un nacionālajos parkos (turpmāk – ĪADT) – Vestienas AAA, Augšzemes AAA, Augšdaugavas AAA, Rāznas NP un Slīteres NP.  Mājsaimniecību izlases kopa uzskatāma par reprezentatīvu un raksturo mājsaimniecību vidi Latvijas lielajās un blīvāk apdzīvotajās ĪADT. Interviju saturs ietvēra vairākus secīgi saistītus tematiskos blokus: dzīves vietas izvēles motivācija, piesaiste un priekšrocības; saimnieciskā darbība; ietekme uz vidi, dabas daudzveidība; attieksme un lēmumi, rīcība dabā ĪADT kontekstā; ekosistēmu pakalpojumi; dzīves kvalitāte un veselība, mājsaimniecības profils un nākotnes scenāriji.

    Pētījumā ieskicējās potenciālie šķēršļi Viedo specializāciju kā ilgtspējības veicinātāja ieviešanai modeļteritorijās; turklāt, papildus intervijās novērotajam adekvātu kompetenču (tsk. finansu resursu piesaistes prasmju), kognitīvās atvērtības, proaktīvu attieksmju un ambīciju trūkumam šķēršļus rada arī fragmentēta infrastruktūra: piekļuve objektiem, enerģijas resursu nodrošinājums.   Pētījuma rezultāti apliecina, ka neskatoties uz to, ka izpētes teritorijas savstarpēji ir atšķirīgas, to līdzsvarotas attīstības kontekstā ir daudz kopīgu iezīmju, tāpēc secinājumi ir attiecināmi uz visu Latviju.  Nemateriālajam mantojumam, kultūrai, dabas daudzveidībai un vietējai sabiedrībai ir būtiska nozīme, tomēr valsts mērogā trūkst stratēģijas, kā šos resursus apzināti izmantot, īpaši, lai veicinātu līdzsvarotu attīstību un revitalizētu reģionus ar sarūkošu iedzīvotāju skaitu.

    Izbraukuma semināru organizēja Daugavpils Universitātes pētnieki, kuri piedalās VVP projektos. Izbraukuma seminārs notika DU mācību bāzē Ilgas, un tā ietvaros telpas bloka triju projektu sastāvā tika pārrunāts un izstrādāts kopīgs redzējums par Latvijas telpiskās attīstības jautājumiem, kuru plānots prezentēt VPP EKOSOC-LV forumā “Gudra Izaugsme. Izaicinājumi un Risinājumi.” 2016. gada 4. novembrī Latvijas Universitātes mazajā aulā. Darba kārtībā bija arī topošās telpas attīstībai veltītās monogrāfijas apspriešana un citi darba jautājumi. Vairāk informācijas par Valsts pētījumu programmu var atrast šeit.

    IMG_7230 IMG_7242

    Papildu informācija:
    Inta Ostrovska
    E-pasts: inta.ostrovska@du.lv
    Tālr. 29191377

    ekosoccc

    Pasākumu kalendārs

    < Augusts >
    1 2 3 4 5 6 7
    8 9 10 11 12 13 14
    15 16 17 18 19 20 21
    22 23 24 25 26 27 28
    29 30 31 1 2 3 4

    DU BUKLETI

    Pieraksties jaunumiem e-pastā

    Nepalaid garām jaunākās ziņas no Daugavpils Universitātes!

    Loading